Pēc 2025. gada 24. februārī publicētā Padomes ieteikuma projekta Kiberdrošības plāns tagad ir pieņemts. Tajā aprakstīti galvenie iesaistītie dalībnieki un mehānismi, skaidrojot lomas un pienākumus katrā krīzes posmā. Tas ietver informācijas apmaiņu un reaģēšanas koordināciju visos krīzes posmos politiskā un tehniskā līmenī.
Kiberdrošības plānam būtu jāļauj attiecīgajiem Savienības dalībniekiem saprast, kā mijiedarboties un pēc iespējas labāk izmantot pieejamos mehānismus visā krīzes pārvarēšanas ciklā. Tā mērķis ir izskaidrot, kas ir kiberkrīze un kas iedarbina kiberkrīžu mehānismu Savienības līmenī. Tajā izskaidrota pieejamo mehānismu, piemēram, kiberdrošības ārkārtas mehānisma, tostarp ES kiberdrošības rezervju, izmantošana, sagatavojoties tam, kā pārvaldīt plašapmēra kiberdrošības incidenta izraisītu krīzi, reaģēt uz to un atgūties no tās. Turklāt tā mērķis ir veicināt strukturētāku sadarbību starp civilajiem un militārajiem dalībniekiem, tostarp sadarbību ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO), ņemot vērā to, ka plaša mēroga kiberincidents, kas ietekmē Savienības civilo infrastruktūru, uz kuru balstās militārie spēki, var aktivizēt arī NATO reaģēšanas mehānismus.
Kiberdrošības plāna pamatā ir esošie satvari, piemēram, integrētā politiskā reaģēšana krīzes situācijās un ES kiberdiplomātijas rīkkopa, vienlaikus saskaņojot to ar nesen pieņemtajām iniciatīvām, piemēram, Kritiskās infrastruktūras plānu un tīkla kodeksu par kiberdrošību ES elektroenerģijas nozarē.